Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkurām personu grupām, valsts iestāžu un visu veidu uzņēmumu un organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokļus, izplatīt paziņojumus presē un citos masu informācijas līdzekļos, saņemot ar to starpniecību informāciju par jebkuru tās interesējošu jautājumu vai sabiedrības dzīvi.

Preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta.

Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

3) ja tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu.

Tiesības ierosināt tiesā izskatīt jautājumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu ir Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram un finansu ministram.

Tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, ja tas:

1) publicējis aicinājumu izmantot vardarbīgas vai kādas citas pretlikumīgas metodes,

2) publicējis aicinājumu nepakļauties Latvijas Republikas likumiem,

4) publicējis informāciju, kura krimināllietā ar tiesas spriedumu atzīta par neslavas celšanu un goda aizskāršanu, valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu,

[Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu]

Latvijas Republikas Augstākās
Padomes priekšsēdētājs           A. Gorbunovs

Latvijas Republikas Augstākās
Padomes sekretārs            I. Daudišs

Rīgā 1990.gada 20.decembris

Source: Ziņotājs, 1991. 14.aprīlī, nr.5; Latvijas Vēstnesis, 1997. 25.aprīlī, nr.104/105