1. Noteikt par svētku dienām:

1. janvāri - Jaungada dienu;

Lielo piektdienu un pirmās Lieldienas, un otro Lieldienu dienu;

1. maiju - Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu;

maija otro svētdienu - Mātes dienu;

Vasarsvētkus;

23. jūniju - Līgo dienu;

24. jūniju - Jāņu dienu (vasaras saulgriežus);

18. novembri - Latvijas Republikas proklamēšanas dienu;

25. un 26. decembri - Ziemassvētkus (ziemas saulgriežus);

31. decembri - Vecgada dienu.

Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.

[(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.95. likumu un 18.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 21.01.97.)]

20.janvāri - 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu;

26.janvāri - Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienu;

25.martu - komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu;

4.maiju - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu;

8.maiju - nacisma sagrāves dienu un otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu;

9.maiju - Eiropas dienu;

14.jūniju - komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu;

17.jūniju - Latvijas Republikas okupācijas dienu;

22.jūniju - Varoņu piemiņas dienu (Cēsu kaujas atceres dienu);

4.jūliju - ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu;

11.augustu - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu;

22.septembri - Baltu vienības dienu;

11. novembri - Lāčplēša dienu;

decembra pirmo svētdienu - pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu.

4. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR 1989.gada 10.novembra likumu "Par svētku un atceres dienām" (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1989, Nr. 47).

5. Likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās

Padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs

Latvijas Republikas Augstākās

Padomes sekretārs I. Daudišs

Rīgā 1990.gada 3.oktobrī