3.pants. Tiesības uz izglītību

Katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

9.pants. Izglītības ieguves valoda

(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

1) privātās izglītības iestādēs;

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā;

3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.

(3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.

(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.

(5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.

(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

10.pants. Izglītība un reliģija

(1) Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus.

(2) Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums.

38.pants. Izglītības programmu veidi

(1) Ir šādi izglītības programmu veidi:

1) vispārējās izglītības programmas;

2) profesionālās izglītības programmas;

3) akadēmiskās izglītības programmas;

4) tālākizglītības programmas;

5) interešu izglītības programmas.

(2) Izglītības programmu īpašie veidi ir:

1) mazākumtautību izglītības programmas;

2) speciālās izglītības programmas;

41.pants. Mazākumtautību izglītības programmas

(1) Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus.

(2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.

48.pants. Tiesības strādāt par pedagogu

(1) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.

(2) Pedagoga privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts Izglītības un zinātnes ministrijā.

(3) Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā.

[(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)]

50.pants. Ierobežojumi strādāt par pedagogu

Par pedagogu nedrīkst strādāt:

1) persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta;

2) persona, kuras rīcībspēja ierobežota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs - persona, kurai nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu akadēmisko personālu - citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata, kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs strādājošos pedagogus;

4) persona, kurai ar tiesas lēmumu atņemta vecāku vara.

[(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2000.)]

56.pants. Bērna bāreņa un bez vecāku apgādības palikuša bērna ieguve un pilnveide tiesības izglītības jomā

(1) Bērnam bārenim un bez vecāku apgādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē.

(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā.

59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti

(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā.

9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski:

1) 1999.gada 1.septembrī - attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm;

2) 1999.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā;

3) 2004.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā.

13. Grozījumi likuma 59.panta otrajā daļā par privāto izglītības iestāžu (kuras īsteno akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā) finansēšanu atbilstoši Ministru kabineta notejktajam izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

[(2000.gada 11.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2000)]

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 29.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 17.novembrī

Source: Latvijas Vēstnesis, 17.11.1998. nr.343; 12.08.1999. nr.255; 1.12.1999. nr.397/398; 23.05.2000. nr.182/183