Likumā ir lietoti šādi termini:

(1) akadēmiskā izglītība - zinātņu teorētisko pamatu studijas un to rezultāts;

(2) augstākā izglītība - izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

(3) interešu izglītība - personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības;

(4) izglītība - sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums;

(5) izglītības atbalsta iestāde - valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm;

(6) izglītības dokuments - dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu;

(7) izglītības iestāde - valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem;

(8) izglītības pakāpe - nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi;

(9) izglītības pārvaldes iestāde - valsts vai pašvaldību iestāde, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas;

(10) izglītības programmas akreditācija - tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti;

(11) izglītības programmas licencēšana - tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu;

(12) izglītojamais - skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga;

(12¹) mācību līdzekļi - izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas;

(13) mācību priekšmeta vai kursa programma - izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu;

(14) mācību priekšmeta vai kursa standarts - valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību;

(15) pamatizglītība - izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē;

(16) pašizglītība - ārpus izglītības iestādes iegūta izglītība;

(16¹) pedagogs - fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē;

(17) pieaugušo izglītība - personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū;

(18) pirmsskolas izglītība - izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei;

(19) privātā izglītības iestāde - juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, izņemot valsts vai pašvaldības izglītības iestādi, kā arī uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu, kuram viens no nodarbošanās veidiem ir izglītības programmu īstenošana;

(20) profesionālā izglītība - praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei;

(21) profesionālā kvalifikācija - noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums;

(22) profesionālā orientācija - informācijas nodrošināšana par profesionālās izglītības un augstākās izglītības ieguves iespējām atbilstoši izglītojamo interesēm un spējām;

(23) profesionālās kvalifikācijas dokuments - dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē;

(24) speciālā izglītība - personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība;

(25) tālākizglītība - iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām;

(26) tālmācība - izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana;

(27) valsts izglītības standarts - dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību;

(28) vidējā izglītība - izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē;

(29) vispārējā izglītība - cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.

Šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja:

(1) iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā;

(2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē;

(3) tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

Katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

Obligāta ir pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(1) Ir noteiktas šādas izglītības pakāpes:

(2) Izglītojamajam ir tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības pakāpes uz otru.

Izglītības veidi ir šādi:

(1) vispārējā izglītība;

(2) profesionālā izglītība;

(3) akadēmiskā izglītība.

Izglītības mērķgrupas ir personu kopums ar līdzīgām noteiktām vajadzībām, interesēm un spējām, kuras vēlas izglītoties vai kurām obligātās izglītības iegūšana noteikta ar likumu. Galvenās izglītības mērķgrupas veido:

(1) pirmsskolas vecuma bērni;

(2) obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši;

(3) jaunieši;

(4) personas ar speciālām vajadzībām;

(5) pieaugušie.

(1) Ir šādas izglītības ieguves formas:

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, kā arī neklātienes formā.

(3) Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu.

(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

(3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.

(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.

(5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.

(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

(1) Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus.

(2) Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums.

(1) Izglītojamajiem par noteiktas pakāpes (izņemot pirmsskolas izglītības pakāpi) un veida izglītības ieguvi izsniedz attiecīgu izglītības dokumentu: apliecību, atestātu vai diplomu.

(2) Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniedz izglītojamajam, kas ir ieguvis akreditētai izglītības programmai atbilstošu izglītību.

(3) Izglītības iestāde var izsniegt dokumentu par izglītības programmas daļēju apgūšanu.

(1) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī ārvalstīs iegūtos akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīze tiek veikta, pamatojoties uz izglītības dokumentu vai akadēmiskos grādus apliecinošo dokumentu īpašnieka, attiecīgo izglītības iestāžu, valsts institūciju, darba devēju vai profesionālo organizāciju iesniegumu. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī ārvalstīs iegūtos akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs.

(2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

(3) Dokumenta ekspertīzes rezultātā iesnieguma iesniedzējam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam akadēmiskajam grādam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai piešķirtais akadēmiskais grāds.

(4) Lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izziņu, pieņem:

(5) Akadēmiskās informācijas centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijas dibināta institūcija, kas pilda ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu un akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīzi un citas ar izglītības dokumentu atzīšanu un starptautisko informācijas apmaiņu saistītas funkcijas.

(1) Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

(2) Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajam valsts pasūtījumam; pārējām studiju vietām katra augstākās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

(3) Studijām augstākās izglītības programmās studējošais var saņemt valsts kredītu. Saņemtais kredīts atmaksājams vai dzēšams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks maksā par izglītības ieguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi.

(5) Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

(1) Latvijas Republikas sadarbību ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām izglītības jomā nosaka starptautiskie līgumi.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

Ministru kabinets:

(1) nosaka valsts atzītu izglītības dokumentu formas, izglītības dokumentu izsniegšanas kritērijus un kārtību;

(2) nosaka kārtību, kādā ārvalstīs izsniegtus izglītības dokumentus pielīdzina Latvijas Republikā izsniegtiem izglītības dokumentiem;

(3) nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības var finansēt privātās pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības iestādes;

(4) nosaka kredīta saņemšanas, atmaksāšanas un dzēšanas kārtību un kredīta apmēru studijām izglītības iestāžu īstenotajās augstākās izglītības programmās un profesionālajās vidējās izglītības programmās;

(5) nosaka obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību;

(6) apstiprina koledžu (izņemot augstskolu koledžas) nolikumus un augstskolu (izņemot universitātes) satversmes;

(7) dibina, reorganizē un likvidē valsts izglītības iestādes un valsts izglītības atbalsta iestādes pēc izglītības un zinātnes ministra vai citu ministru priekšlikuma;

(8) nosaka izglītības iestāžu reģistrācijas un akreditācijas kārtību;

(9) nosaka valsts vai pašvaldību dibināto pamatizglītības vai vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtību;

(10) reglamentē augstskolu akreditācijas noteikumus un kārtību;

(11) nosaka izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

(12) apstiprina pedagogu profesiju un amatu sarakstu;

(13) atbilstoši pedagogu profesijām apstiprina prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai;

(14) nosaka un koordinē pedagogu izglītības ieguves un profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību;

(15) nosaka kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi;

(16) nosaka pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu;

(17) nosaka finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs;

(18) reizi četros gados izstrādā un iesniedz Saeimai apstiprināšanai izglītības attīstības programmu turpmākajiem četriem gadiem;

(19) nosaka valsts standartus izglītībā;

(20) nosaka izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo;

(21) nosaka kārtību, kādā izglītojamajiem tiek nodrošināta profilaktiskā veselības aprūpe un neatliekamā medicīniskā palīdzība izglītības iestādēs;

(22) nosaka pedagogu darba slodzes lielumu;

(23) nosaka stipendiju saņemšanas kārtību un stipendiju minimālo apmēru valsts un pašvaldību izglītības iestāžu īstenoto augstākās izglītības programmu un profesionālo vidējās izglītības programmu studentiem;

(24) nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrija:

(1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā;

(2) izstrādā normatīvo aktu projektus izglītībā;

(3) izveido un aktualizē izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistrus;

(4) veic izglītības programmu licencēšanu;

(5) veic izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

(6) organizē pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides darbu, koordinē pētnieciski metodisko darbu;

(7) izstrādā valsts izglītības standartus;

(8) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai izglītībai, zinātnei, sportam un jaunatnes lietām;

(9) kontrolē izglītībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs;

(10) koordinē valsts izglītības iestāžu sadarbību izglītībā ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām;

(11) izstrādā valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus mācību priekšmetu vai kursu programmu (izņemot augstākās izglītības programmas) paraugus;

(12) izstrādā izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu paraugnolikumus;

(13) organizē valsts pasūtījumu izglītības pamatprogrammām atbilstošu mācību līdzekļu izstrādei un izdošanai;

(14) nosaka un koordinē pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību;

(15) organizē pedagogu un izglītības iestāžu (izņemot augstskolas) vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

(16) nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām;

(17) organizē izglītības standartiem atbilstošu mācību grāmatu satura izstrādi;

(18) kontrolē valsts finansēto izglītības iestāžu mācību procesa rezultātus, izstrādā un īsteno pasākumus mācību procesa kvalitātes uzlabošanai;

(19) uztur un pārrauga izglītības atbalsta valsts iestādes;

(20) izstrādā valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus;

(21) apstiprina izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistru klasifikāciju;

(22) iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām;

(23) apstiprina valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu nolikumus;

(24) pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu) vadītājus;

(25) ierosina pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju atbrīvošanu no darba. Saskaņo pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba.

Citu nozaru ministrijas:

(1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;

(2) izstrādā mācību saturu profesionālajos mācību priekšmetos un profesionālo mācību priekšmetu standartus un kontrolē to ievērošanu savā pārziņā esošajās izglītības iestādēs;

(3) nodrošina savā pārziņā esošo izglītības iestāžu darbību, kā arī organizē un finansē standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izdošanu un iegādi profesionālajos mācību priekšmetos.

(4) kontrolē savā pārziņā esošo izglītības iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību;

(5) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām.

(1) Katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

(2) Lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles, pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumus un piedalās to pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā, kuru pārziņā esošajās izglītības iestādēs mācās tās administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni.

(3) Rajona pašvaldība:

(4) Vietējā pašvaldība:

(5) Republikas pilsētas pašvaldība pilda šā panta trešajā un ceturtajā daļā pašvaldībām noteiktās funkcijas.

(1) Pašvaldības izglītības pārvaldi izveido rajona vai republikas pilsētas pašvaldība, lai īstenotu savu kompetenci izglītībā.

(2) Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāju, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, ieceļ amatā attiecīgā pašvaldība. Izglītības pārvaldes vadītājam ir nepieciešama izglītības vai izglītības vadības darbā uzkrāta pieredze.

(3) Pašvaldības izglītības pārvaldi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(4) Pašvaldības izglītības pārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina attiecīgā pašvaldība.

(1) Izglītības atbalsta iestāde ir valsts, pašvaldību, kā arī citu juridisko un fizisko personu dibināta iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt metodisko, zinātnisko, informatīvo un citāda veida intelektuālo atbalstu izglītojamajiem, pedagogiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.

(2) Izglītības atbalstu var nodrošināt arī tādas juridiskās personas, kuru nolikumā (statūtos) izglītības atbalsta nodrošināšana paredzēta kā viens no darbības veidiem.

(1) Šā likuma, vispārējās izglītības likuma, profesionālās izglītības likuma, Augstskolu likuma un citu ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādēs kontrolē Izglītības valsts inspekcija.

(2) Izglītības valsts inspekcija ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(3) Izglītības valsts inspekcija:

(1) Sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot izglītības un izglītības atbalsta iestādes un sabiedriskās organizācijas.

(2) Valsts un pašvaldību izglītības pārvaldes iestādes nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, konsultācijas un metodisko palīdzību.

(3) Valsts un pašvaldības atsevišķu tām noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkciju veikšanu likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt sabiedriskajām organizācijām, nodrošinot attiecīgu finansējumu.

(1) Valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes, izņemot uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) un augstskolas, darbojas, pamatojoties uz šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī attiecīgās iestādes nolikumu, kuru apstiprina iestādes dibinātājs.

(2) Valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), izņemot augstskolas, izglītojošo darbību veic, pamatojoties uz šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī uz to dibinātāju apstiprinātu nolikumu par izglītojošo darbību.

(3) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz šo likumu, Augstskolu likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī uz attiecīgās augstskolas satversmi. Universitāšu satversmes apstiprina Saeima. Pārējo augstskolu satversmes apstiprina Ministru kabinets.

(1) Valsts izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai citas nozares ministra priekšlikuma.

(2) Pašvaldību izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē pašvaldības, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai citas nozares ministriju.

(3) Privātās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē juridiskās un fiziskās personas. Valsts un pašvaldības var piedalīties privāto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibināšanā.

(4) Ārvalsts juridiskā persona var dibināt, reorganizēt un likvidēt izglītības iestādi saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem, kā arī starptautiskajiem līgumiem.

(1) Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistru kārto Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Izglītības iestādes reģistrāciju nodrošina iestādes dibinātājs. Iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju iesniedz dibinātāja pilnvarota persona, un tajā iekļaujamas šādas ziņas:

(3) Iesniegumam par izglītības iestādes reģistrāciju pievienojams izglītības iestādes dibinātāja apstiprināts izglītības iestādes darbības nolikums (satversme).

(4) Mēneša laikā no šā panta otrajā un trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas izglītības iestāde tiek iekļauta reģistrā un tai izsniedz reģistrācijas apliecību.

(5) Lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju 10 dienu laikā paziņojams Izglītības iestāžu reģistram.

(6) Ikvienam ir pieejamas Izglītības iestāžu reģistrā iekļautās ziņas.

(1) Izglītības iestāde uzsāk savu darbību ar tās reģistrācijas dienu.

(2) Izglītības iestāde, kura īsteno šajā likumā noteiktu licencējamu izglītības programmu, ir tiesīga uzņemt izglītojamos tikai pēc attiecīgas licences saņemšanas izglītības programmas īstenošanai. Šis noteikums neattiecas uz tām interešu izglītības programmām, kuras īsteno valsts un pašvaldību izglītības iestādes.

(1) Izglītības iestādes nosaukumam un izglītības iestādes struktūrvienības nosaukumam jāatbilst šajā likumā noteikto izglītības pakāpju un veidu nosaukumiem.

(2) Izglītības iestāde saskaņā ar tās vēsturiskajām tradīcijām ir tiesīga izmantot ar izglītības un zinātnes ministra atļauju citu nosaukumu, kas nav pretrunā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

Izglītības iestādes, izņemot tās, kuras īsteno tikai interešu izglītības programmas, tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas.

Izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finansu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem un izglītības iestādes nolikumu vai satversmi.

Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansu un materiālos līdzekļus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par izglītības iestāžu finansiālo un materiālo nodrošinājumu.

(1) Izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu.

(2) Izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu.

(3) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanu, ja to ierosina izglītojamie, pedagogi vai izglītojamo vecāki.

(4) Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītājs kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) Izglītības iestādes pašpārvalde tiek izveidota kā koleģiāla institūcija, kura darbojas saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu.

(2) Pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašpārvaldē darbojas iestādes dibinātāja, izglītojamo, viņu vecāku un iestādes darbinieku deleģēti pārstāvji.

(3) Pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašpārvalde:

(4) Augstākās izglītības iestāžu pašpārvalžu darbību nosaka Augstskolu likums un citi likumi.

(1) Valsts izglītības standarts ir dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei, izglītības veidam un mērķgrupai nosaka:

(2) Valsts izglītības standarta ievērošana ir obligāta katrai juridiskajai un fiziskajai personai, kas izstrādā un īsteno attiecīgo izglītības programmu.

(1) Izglītības programma ir izglītības iestādes izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments, ar kuru atbilstoši izglītības pakāpei, izglītības veidam, mērķgrupai un valsts izglītības standartam tiek noteikti:

(2) Izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju.

(3) Ikviena izglītības programma akreditējama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no tās īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados.

(1) Mācību priekšmetu vai kursu programmas ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties šīs programmas īstenojošiem pedagogiem atbilstoši izglītības programmai.

(2) Mācību priekšmetu vai kursu programmu apstiprina izglītības iestādes vadītājs.

(1) Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritēriji un kārtība noteikta valsts izglītības standartos.

(2) Akreditētām izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguve izglītības iestādē noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem.

(3) Profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas kārtību nosaka profesionālās izglītības likums.

(4) Iegūtās akadēmiskās izglītības vērtēšana notiek saskaņā ar Augstskolu likumu.

(1) Izglītības programmas tiek īstenotas izglītības iestādē, sabiedriskajā organizācijā, amatu meistaru darbnīcā vai studijā. Izglītības programmas īstenošana uzsākama viena gada laikā no licences saņemšanas dienas.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot vairākas izglītības programmas.

(1) Izglītības programmām ir noteikts īstenošanas ilgums.

(2) Izglītības darba laika vienības ir mācību vai studiju gads, semestris, mācību nedēļa, mācību diena un mācību nodarbība (akadēmiskā stunda).

(1) Ir šādi izglītības programmu veidi:

(2) Izglītības programmu īpašie veidi ir:

(3) Detalizētu izglītības programmu iedalījumu nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts Izglītības programmu klasifikators.

(1) Dati par visām licencētajām un akreditētajām izglītības programmām viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas vai programmas akreditācijas ierakstāmi Izglītības programmu reģistrā.

(2) Izglītības programmu reģistrs ir pieejams ikvienam. Licencēto un akreditēto izglītības programmu saraksts tiek publicēts reizi gadā ne vēlāk kā līdz 1.martam.

(1) Vispārējās izglītības programmas nodrošina izglītojamā vispārēju garīgo un fizisko spēju attīstību, sagatavo viņu izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā.

(2) Vispārējās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka vispārējās izglītības likums. Vispārējās izglītības programmas un īpašo veidu programmas īstenošanai jāsaņem attiecīga licence.

(1) Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus.

(2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.

(1) Personas ar speciālām vajadzībām var iegūt speciālo izglītību izglītības iestādē, ja izglītojamajam tajā ir nodrošinātas iespējas iegūt veselības stāvoklim un attīstības traucējuma raksturam atbilstošu izglītību.

(2) Speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli.

(3) Speciālo izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka vispārējās izglītības likums, profesionālās izglītības likums un citi likumi.

(1) Sociālās korekcijas izglītības programmas apgūst personas ar sociālās uzvedības novirzēm.

(2) Sociālās korekcijas izglītības programmas īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādēs vai sociālās korekcijas klasēs vispārējās izglītības iestādēs.

(1) Profesionālās izglītības programmas nodrošina izglītojamā garīgo un fizisko spēju attīstību, praktisku un teorētisku sagatavošanos profesionālai darbībai noteiktā profesijā un dzīvei sabiedrībā.

(2) Profesionālās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums. Profesionālās izglītības programmas īstenošanai jāsaņem attiecīga licence.

(1) Akadēmiskās izglītības jeb studiju programmas īsteno augstskolas.

(2) Akadēmiskās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka Augstskolu likums. Akadēmiskās izglītības programmas īstenošanai jāsaņem attiecīga licence.

(1) Pieaugušo izglītības programmas nosaka šīs izglītības saturu un to atbilstību valsts un darba devēju, kā arī personības izaugsmes interesēm, un šīs programmas pieaugušajiem ir tiesības apgūt visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības.

(2) Katrā no pieaugušo izglītības veidiem var piedāvāt formālās un neformālās izglītības programmas.

(3) Pieaugušo izglītības programmu saturu, to izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību, pieaugušo izglītības standartus, finansēšanas un citus jautājumus regulē pieaugušo izglītības likums un citi likumi.

(1) Interešu izglītība ir brīvprātīga, tās uzsākšanai nav nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša izglītība.

(2) Valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.

(3) Interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī citas juridiskās un fiziskās personas pēc attiecīgas licences saņemšanas vietējā pašvaldībā.

(1) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.

(2) Pedagoga privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts Izglītības un zinātnes ministrijā.

(3) Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā.

(1) Pedagoga darbam nepieciešamo izglītību iegūst izglītības iestādēs, kuras īsteno attiecīgas akreditētas profesionālās un akadēmiskās studiju programmas.

(2) Pedagoga profesionālo kvalifikāciju apliecina diploms par augstāko pedagoģisko izglītību vai attiecīgs sertifikāts.

(3) Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveide notiek pašizglītības formā un iestādēs, kas īsteno attiecīgas tālākizglītības programmas.

Par pedagogu nedrīkst strādāt:

1) persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta;

2) persona, kuras rīcībspēja ierobežota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs - persona, kurai nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu akadēmisko personālu - citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata, kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs strādājošos pedagogus;

4) persona, kurai ar tiesas lēmumu atņemta vecāku vara.

(1) Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir šādi:

(2) Izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.

Pedagogam ir tiesības:

1) piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē;

2) saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu;

3) pamatojoties uz līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu, saņemt apmaksātu līdz trijiem mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei;

5) saņemt pedagoģiskajam darbam nepieciešamo materiālo nodrošinājumu.

(1) Pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga profesionālajai kvalifikācijai, darba stāžam un darba slodzei.

(2) Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām.

Izglītojamā pienākumi ir šādi:

1) iegūt pamatizglītību;

2) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus;

3) ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību.

Izglītojamajam ir tiesības:

1) uz valsts vai pašvaldību apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

2) mācību un audzināšanas procesā brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

3) izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas un citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus;

4) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus un cita veida materiālo palīdzību;

5) saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības un stomatoloģisko aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību izglītības iestādē;

6) ierosināt izveidot izglītības iestādes pašpārvaldi un piedalīties tās darbībā atbilstoši šīs iestādes nolikumam vai satversmei un pašpārvaldes nolikumam;

7) piedalīties sabiedriskajā darbībā;

8) saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

9) uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē.

(1) Bērnam bārenim un bez vecāku apgādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē.

(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā.

(3) Nepilngadīgi vienas ģimenes bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni izglītojas vienā vispārējās pamatizglītības iestādē un nav šķirami, izņemot gadījumus, kad kāds no viņiem tiek ievietots speciālās izglītības iestādē, klasē vai sociālās korekcijas izglītības iestādē vai klasē.

Bērna vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) ir tiesības:

1) izvēlēties pirmsskolas izglītības un pamatizglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību, ņemot vērā bērna vēlmes;

2) ierosināt izveidot izglītības iestādes pašpārvaldi un piedalīties tās darbībā atbilstoši šīs iestādes nolikumam vai satversmei un pašpārvaldes nolikumam;

3) slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;

4) saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu;

5) ierosināt izglītības valsts inspektoram veikt pārbaudes izglītības iestādē;

6) ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš nepilda šajā likumā noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus;

7) īstenot citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā.

(1) Bērna vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) ir pienākums:

(2) Bērna vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību.

(1) Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā.

(3) Speciālās izglītības iestādes, kā arī speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Izglītības iestādes var saņemt papildu finansu līdzekļus:

(5) Izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji.

(1) Izglītības iestāžu dibinātāji nodrošina šo iestāžu finansējumu, ievērojot:

(2) Atsevišķās administratīvajās teritorijās Ministru kabinets var noteikt atšķirīgas izglītības programmu īstenošanas izmaksas uz vienu izglītojamo.

(3) Izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu izmaksas ietver izdevumus, kas nepieciešami izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, izglītības iestādes nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem, tās saimnieciskajiem izdevumiem, kā arī citiem nepieciešamajiem izdevumiem. Pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs, izņemot pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no pašvaldību budžetiem. Mācību līdzekļu sagatavošana un izdošana saskaņā ar valsts izglītības standartiem tiek finansēta ikgadējā valsts budžetā piešķirto līdzekļu apmērā.

(4) Ja izglītības iestāde īsteno vairākas izglītības programmas, finansu līdzekļi tiek plānoti katrai izglītības programmai atbilstoši tās īstenošanas izmaksām. Vienā izglītības iestādē var īstenot vairākas izglītības programmas, un tās var finansēt no dažādiem avotiem - no valsts, pašvaldību, kā arī citu juridisko un fizisko personu līdzekļiem.

(5) Valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumi izglītības iestāžu darbībai plānojami saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem). Valsts izglītības pārvaldes institūcijas un attiecīgās pašvaldības (attiecībā uz pašvaldību budžetu asignējumiem) apstiprina izglītības iestādes izdevumu tāmi pēc valsts budžeta un pašvaldību budžetu apstiprināšanas. Nosakot gadskārtējos valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumus, jāievēro inflācijas koeficients iepriekšējā budžeta gadā.

(6) Izglītības iestāžu saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldību budžetu gadskārtējo asignējumu apmēru.

(7) Šā likuma 59.panta ceturtajā daļā minētie finansu līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās izglītības iestādes speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

Izglītības sistēmas atbalstam tiek radīts Izglītības inovācijas fonds, ko veido valsts budžeta līdzekļi ikgadējā valsts budžetā noteiktajā apmērā, Latvijas un ārvalstu juridisko vai fizisko peronu ieguldījumi, dāvinājumi, ziedojumi un citi līdzekļi. Izglītības inovācijas fonda darbību regulē īpašs likums.

(1) Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālie līdzekļi ir to īpašumā, pārvaldīšanā vai lietošanā esošā nekustamā un kustamā manta. Ja valsts izglītības iestāde, izņemot valsts augstskolas, izvietota valsts nekustamajā īpašumā, šis īpašums reģistrējams zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā. Valsts augstskolu pārvaldīšanā nodotais valsts īpašums reģistrējams uz valsts vārda attiecīgās augstskolas personā.

(2) Izglītības iestāžu manta tiek veidota atbilstoši tajās īstenojamo izglītības programmu prasībām un izmantota izglītības programmu īstenošanai un izglītības iestāžu uzturēšanai.

(3) Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālos līdzekļus veido un attīsta, izmantojot iestāžu dibinātāju piešķirtos līdzekļus un papildu finansu avotus.

(4) Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu pārvaldīšanā vai lietošanā esošās ēkas, to daļas un zeme izmantojama izglītības procesa veikšanai un citiem šajā likumā minētajiem mērķiem. Izglītības iestāžu pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, ja tas neapdraud izglītojamo veselību, dzīvību un drošību, nav pretrunā ar morāles un ētikas normām un netraucē izglītības procesu, kā arī citu šajā likumā paredzēto darbību veikšanu. Ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, noslēdzot rakstveida līgumu, kas reģistrējams Izglītības un zinātnes ministrijā, citas nozares ministrijā vai attiecīgajā pašvaldībā.

(5) Līgumā, ko izglītības iestāde noslēgusi ar juridisko vai fizisko personu par izglītības iestādes pārvaldīšanā vai lietošanā nodotās zemes, ēku vai atsevišķu to daļu lietošanu, ietverams noteikums, kas paredz, ka gadījumā, ja lietojamais objekts nepieciešams izglītības iestādei izglītības procesa vai citu šajā likumā paredzēto darbību veikšanai, vai ja šī lietošana apdraud izglītojamo veselību, dzīvību un drošību, vai ir pretrunā ar morāles un ētikas normām, izglītības iestāde līgumu var lauzt, vienu mēnesi iepriekš brīdinot par to lietotāju.

1. Likums stājas spēkā 1999.gada 1.jūnijā.

2. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Izglītības likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 18.nr.; 1997, 3.nr.).

3. Līdz 1999.gada 1.septembrim izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

4. Šā likuma 53.panta otrās daļas noteikumu izpilde pilnā apjomā tiek nodrošināta pakāpeniski līdz 2002.gada 1.janvārim. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.martam izstrādā pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku un nosaka precīzus termiņus tā īstenošanai, kā arī apstiprina plānu izglītības sistēmas reformas pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt izglītības finansēšanas efektivitātes paaugstināšanu.

5. Šā likuma 48.panta pirmā daļa stājas spēkā:

6. Valsts vai pašvaldību izglītības iestādes, kas uzsākušas izglītības iestādes veidam un profilam atbilstošu izglītības programmu īstenošanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, var turpināt šo programmu īstenošanu, triju gadu laikā saņemot licenci attiecīgās izglītības programmas īstenošanai.

7. Privātā izglītības iestāde, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmusi licenci izglītības iestādes atvēršanai, ir tiesīga turpināt attiecīgās izglītības programmas īstenošanu līdz licences termiņa beigām.

8. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai akreditēta izglītības iestāde, ja tai nav akreditētas izglītības programmas, ir tiesīga līdz akreditācijas termiņa beigām izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguvi.

9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski:

10. Gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas visas izglītības iestādes un citas iestādes, kas īsteno izglītības programmas, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai visus datus, kas nepieciešami ierakstīšanai Izglītības programmu reģistrā, Izglītības iestāžu reģistrā un Pedagogu reģistrā, un saskaņo izglītības iestāžu nosaukumus ar Izglītības programmu reģistra un Izglītības iestāžu reģistra klasifikāciju.

11. Ārpusskolas iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, saglabā savu statusu, un to darbība gada laikā tiek saskaņota ar 47.panta noteikumiem, kas atbilst interešu izglītībai.

12. Izglītības iestādes, kas nodibinātas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas un turpina darboties, līdz 1999.gada 1.martam reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā, ievērojot šā likuma 24. un 39.panta noteikumus.

13. Grozījumi likuma 59.panta otrajā daļā par privāto izglītības iestāžu (kuras īsteno akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā) finansēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 29.oktobrī.

Valsts prezidents	G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 17.novembrī