Latvijas Republikā dzīvo latviešu nācija, sena pamattautība - lībieši, kā arī nacionālās un etniskās grupas.

Šis likums pieņemts, lai Latvijas Republikā visām nacionālajām un etniskajām grupām garantētu tiesības uz kultūras autonomiju un kultūras pašpārvaldi.

1. pants. Latvijas Republikas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu nacionālās piederības ir garantētas vienlīdzīgas, starptautiskajām normām atbilstošas cilvēktiesības.

2.pants. Katram 16 gadu vecumu sasniegušam Latvijas Republikas pilsonim vai personai, kas nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonis un kam Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta, ir tiesības saskaņā ar savu nacionālo pašapziņu un nacionālo izcelšanos likumā noteiktajā kārtībā uzrādīt vai atjaunot savos dokumentos nacionālo piederību.

[1994.gada 15.jūnija redakcijā.]

3. pants. Latvijas Republika garantē visiem republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu nacionālās piederības vienlīdzīgas tiesības uz darbu un darba samaksu. Tiek aizliegta jebkura rīcība, kas atklātā vai slēptā veidā atkarībā no nacionālās piederības ierobežo pastāvīgo iedzīvotāju iespēju izvēlēties profesiju vai ieņemt amatu atbilstoši spējām un kvalifikācijai.

4. pants. Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūcijas ir atbildīgas par Latvijas senās pamattautības - lībiešu - nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, par viņu apdzīvotās teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību.

5. pants. Visiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības dibināt savas nacionālās biedrības, to apvienības un asociācijas. Valsts pienākums ir sekmēt to darbību un materiālo nodrošināšanu.

6. pants. Nacionālo biedrību, to apvienību un asociāciju pienākums ir darboties Latvijas Republikas likumu ietvaros, respektēt Latvijas suverenitāti un nedalāmību.

7. pants. [ izslēgts ar 1994.gada 15.jūnija likumu.]

8. pants. Visiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības ievērot savas nacionālās tradīcijas, lietot nacionālo simboliku un atzīmēt nacionālos svētkus.

9. pants. Latvijas Republika garantē visiem tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības brīvi uzturēt kontaktus ar tautiešiem savā vēsturiskajā dzimtenē un citās valstīs, kā arī brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

10. pants. Latvijas Republikas valsts institūcijas sekmē materiālo apstākļu radīšanu Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu izglītības, valodas un kultūras attīstībai, paredzot tam valsts budžetā noteiktas summas.

Nacionālo un etnisko grupu izglītības jautājumus reglamentē Latvijas Republikas "Izglītības likums". Nacionālajām biedrībām ir tiesības arī par saviem līdzekļiem izveidot nacionālās mācību iestādes.

11. pants. Latvijas Republika uz starptautisko līgumu pamata sekmē iespēju tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem iegūt augstāko izglītību dzimtajā valodā ārpus Latvijas.

12. pants. Visām nacionālajām un etniskajām grupām ir tiesības brīvi attīstīt savu profesionālo un pašdarbības mākslu.

13. pants. Nacionālajām biedrībām, to apvienībām un asociācijām ir tiesības izmantot valsts masu informācijas līdzekļus, kā arī izveidot savus.

Latvijas Republikas valsts institūcijas veicina nacionālās periodikas un literatūras izdošanu un izplatīšanu.

14. pants. Nacionālajām kultūras biedrībām, to apvienībām un asociācijām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Nacionālās kultūras biedrības bauda Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus.

15. pants. Visus nacionālos vēstures un kultūras pieminekļus un objektus Latvijas Republikas teritorijā aizsargā valsts.

16. pants. Jebkura rīcība, kas vērsta uz nacionālo diskrimināciju, kā arī nacionālā pārākuma un nacionālā naida sludināšanu, ir sodāma saskaņā ar likumu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs	A.Gorbunovs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs	I.Daudišs
Rīgā 1991.gada 19.martā

Source: NAIS