Latvijas Republikas
1922
Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2002.gada 30.aprīlim
Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:
1. nodaļa
Vispārējie noteikumi
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.
3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans
ar baltu svītru.
[ 1998.gada 15.oktobra likuma redakcijā ]
2. nodaļa
Saeima
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.
8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši
astoņpadsmit gadu vecumu.
[1994.gada 27.janvāra likuma redakcijā.]
9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
..........................
18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.
Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu
svinīgu solījumu:
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi
solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo
valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus
pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi
un likumus.
[2002.gada 30.apriļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.2002]
..........................
21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. [2002.gada 30.apriļa likuma redakcijā]
..........................
8.nodaļa
Cilvēka pamattiesības
[1998.gada 15.oktobra likuma redakcijā.]
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
..........................
98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm.
99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts
un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.
[2002.gada 30.apriļa likuma redakcijā]
102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.
103. Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.
104. Ikvienam ir tiesības vērsties valsts vai pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un
saņemt atbildi pēc būtības.
Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.
[2002.gada 30.apriļa likuma redakcijā]
..........................
112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
..........................
114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
Satversmes Sapulces prezidents J.Čakste
Satversmes sapulces sekretārs R.Ivanovs
Source: Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa
http://www.saeima.lv/Lapas/Satversme_Visa.htm
http://http://www.likumi.lv/doc.php?id=25807